Posted by: lasmani | Aprīlis 21, 2009

Sikspārnis ir atgriezies!

siksparnisŠoreiz peļveidīgais lidotājs ieradies pēcpusdienā uz mazu snaudu. Pēc trijiem atgriezos mājās un skatos kaut kas aizdomīgi melns karājas mūsu palmā. Ahā, draugs fledermausis ir atgriezies! Guļ ļoti, ļoti mierīgi, tikai ausis nedaudz kustas it kā sapņojot saraujoties ik pa laikam. Šoreiz nolemju viņu netraucēt, tik daudz bildējot kā pagājušajā reizē Jānim izdevās. Domāju, lai jau mierīgi guļ, es ar nelikšos ne zinis. Bet kā reiz no galda skatiens veras tieši palmas zarā Lasīt tālāk…

Posted by: lasmani | Aprīlis 21, 2009

Be ivrit, be rusit? Varbūt latviski?

veikalsLūkojoties pēc lētākas iepirkšanās vietas, atradām jaunu lielveikalu nedaudz tuvāk Telavivai. Pie sieru stenda ilgi stāvējām un mēģinājām saprast, kā izdabūt vislabāko no švakā sortimenta, bet tomēr neņemot sierus no dārgā gala (šeit siers vidēji maksā Ls 20/kg, tāpēc mēs cenšamies pirkt lētākos, sākot no Ls 7 līdz Ls 12/kg), kas ne vienmēr ir viegli, lai dabūtu kaut ko daudz maz garšīgu.

Tā apmulsuši no mazās izvēles, nogaršojam vienu sieru pēc otra, lai tiktu pie kaut kā sakarīga. Sarunājamies ivritā. Tad attopamies pret sieru ar maziem melnumiņiem un ar mūsu zināšanām nespējam noskaidrot, kas tie tādi ir. Izrādās, ar šo dāmīti drīkst runāt krieviski – tā lielveikalu personāla starpā ir ļoti iecienīta valoda. Bet arī ar krievu valodu šoreiz netiekam gudri. Kad sākam apspriest savā starpā, ko un kā, siera griezēja pēkšņi sāk runāt mūsu dzimtajā valodā. Te tev nu bija! Lasīt tālāk…

Posted by: lasmani | Aprīlis 13, 2009

Dzīvot pasaules centrā

nemieriKopš dzīvojam Izraēlā, ikvakara ārzemju ziņas aizstājušas Panorāmu. Un ne jau tāpēc, ka Panorāmu nepārraida mūsu vietējā kabeļtelevīzija. Skatoties BBC vai France 24 katru vakaru saņemam ziņas no ļoti pazīstamām vietām tepat Izraēlā. Nu gluži it kā Panorāmā Aija Kinca ziņotu no Rīgas vai Grobiņas (tikai ar stipri vien dramatiskākiem pavērsieniem). Lasīt tālāk…

Posted by: lasmani | Aprīlis 8, 2009

Fledermauša iztraucētais miegs

Guļošais sikspārnis palmas zarā
Sikspārnis palmas zarā

Otrdienas rīts bija viens no tiem retajiem rītiem, kad Zanei jāceļas agrāk par mani. Kad sāk skanēt riebīgais modinātāja signāls strauji pamostos, ātri paceļu galvu, bet tad ar mazliet ļaunu un ļoti pašapmierinātu smaidu ienirstu atpakaļ spilvenā – tas nav domāts man, es vēl varu gulēt.

Bet kas tev deva! Pēc brīža Zane klusi, bet ļoti satraukti un steidzīgi modina mani.

Skats no loga uz mazo guļavu
Skats uz mazo guļavu pa logu

„Jāni, Jāni celies, mūsu palmā ir sikspārnis!”

Nodomāju, ka tas gan ir interesants veids, kā mēģināt mani pamodināt un gribēju jau turpināt izbaudīt savas vērtīgās pēdējās minūtes pirms jāceļas uz darbu. Bet Zane bija uzstājīga un teica, lai es ātri ceļos, ņemu fotoaparātu un skrienu uz virtuvi. Nezinu, vai tas bija fotografēšanas faktors, kas mani pamodināja, bet piecēlos diezgan ātri un samontēju savu aparātu.

Ienākot virtuvē skats patiešām nedaudz dīvains – palmā, nedaudz šūpojoties, karājās mazs melns peļuks, kurš ar saviem rokuspārniem apklājis visu savu ķermeni. Sakumā, baidīdamies viņu iztraucēt, nobildējam šo caur logu. Lasīt tālāk…

Posted by: lasmani | Aprīlis 1, 2009

Jauni pārsteigumi Ziemeļos. II daļa

savejsŠoreiz jau taciņa iestaigāta un pirmais pieturas punkts ir pamestais greipfrūtu dārzs. Pēc pagājušās reizes lielajiem greipfrūtu krājumiem un veselu nedēļu svaigi spiestām sulām šoreiz jau ierodamies ar sagatavotām kuļķenēm. Greipfrūti joprojām karājas koku zaros, daļa jau nokritusi un sapuvusi. Tieši, kad grasāmies iekraut jaunos guvumus bagāžniekā, piebrauc armijnieku „Hummer” džips ar bruņotiem karavīriem un uzmontētu ložmetēju un jautā, ko mēs šeit darām. „Lasām greipfrūtus,” atbildam. Puiši novēlēja veiksmi un aizbrauca tālāk.

Tiešām nenovāktie augļi nevienam nav vajadzīgi. Lasīt tālāk…

dzelondratisBrīvdienās devāmies izpētīt Izraēlas ziemeļus – te vairs nav ne miņas no Izraēlas tuksnešainās dabas, kas arī ir ne mazāk skaista un interesanta, taču ziemeļi ir patiešām zaļi. Te arī atrodama vienīgā vieta, kur Izraēlā iespējams slēpot. Ar to gan neiesaka aizrauties, jo tai vienīgajā nedēļā, kad ziemā tiek atvērtas trases, to virzienā dodas vai puse Izraēlas. Un ja bieži vien uz ceļiem kustība notiek bez jebkādiem noteikumiem, tad slēpošanas trasē esot pavisam švaki (jo slēpošana netiek piekopta visai bieži). Tā arī vienam mūsu draugam nācās beigt ziemas priekus pēc negantas sadursmes ar kādu citu slēpotāju.

Taču šoreiz mēs nedodamies meklēt sniegu. Lasīt tālāk…

Posted by: lasmani | Marts 24, 2009

Cik dārgi var nākties maksāt par treniņiem?

skrejejiTelaviva vismaz mums vienmēr likusies ļoti draudzīga sportam – apkārt upei ir vairāk kā 30 km garš skrejceliņš: kā skrējējiem, tā skrituļotājiem, ātrgājējiem un arī riteņbraucējiem. Turklāt parka malās un pludmalē bieži var sastapt sporta aktīvistus brīvdabas sporta zālēs (par zālēm tās nenosaukt, jo sienu jau nav), kur var atrast visdažādākos trenažierus – i bicepsiem, i tricepsiem, presītei un kam tik vēl ne. Un gribētāju te pietiekami.

Bezmaksas iespēju sportot šajā pilsētā ka uziet. Arī maksas iespēju ka biezs – tenisa laukumi, trenažieru zāles, kāpšanas siena utt.

Taču tajā brīdī, kad kāds mūsu paziņa nolēma uzsākt aktīvas gaitas tuvējā trenažieru zālē (ziemā siltāks, vasarā – vēsāks), sākās arī lielākās nedienas un izdevumi. Lasīt tālāk…

Posted by: lasmani | Marts 19, 2009

Vāverīte, šprotes un Krievijas siers

sprotesČetri latvieši dodamies uz Rišon Le Zion piepilsētas lielo molu iepirkties – pēdējā laikā šis mums tāds iknedēļas paradums, jo te – kādus 15 km no Telavivas pārtiku un ne tikai to var iepirkt stipri lētāk.

Pretī lielajam „kanyon” (lielveikals ivritā) ir kāds mazāks kanyons – “Maņa”. Tur, esam dzirdējuši, tirgo daudz preces no Austrumeiropas un esot ļoti laba gaļa (jācer, ka tā netiek ievesta). Lasīt tālāk…

Posted by: lasmani | Marts 13, 2009

Mūžīgo konfliktu miera pilsēta

skats-uz-jeruzalemi1Te nevijas liela upe cauri centram, te nav jūras vai okeāna malas, nav pat nozīmīga tirdzniecības ceļa. Apkārt tikai kalni un tuksnesis. Un pilns ar trīs milzu reliģiju svētvietām. Jeruzaleme.

Katram savs skats uz to, kādēļ tieši islāma, jūdaisma un kristietības pravieši darbojušies tieši šajā zemes punktā, taču tas savu nozīmības auru un ‘centra punkta’ statusu joprojām nav zaudējis. Jeruzalemē dzīve kūsā, taču vairāk par politisko un ekonomisko lielpilsētas garu, šī ir īsta reliģiju galvaspilsēta.

Kad kārtējo reizi ierodamies apciemot šo savādo pilsētu, tā ir martam neierasti silta un ārprātīgi klusa svētdienai Lasīt tālāk…

Posted by: lasmani | Marts 6, 2009

Lēni izsīkst Nāves jūra

sals_vulkaninsŠoreiz dodos uz Nāves jūru, nevis lai pagulētu sāļajā ūdenī, noskrubētos ar dabīgo sāli un iestindzinātu sevi dubļu maskā, bet gan kā uz apskates objektu – kopā ar gidi. Piebraucam Nāves jūrai no citas vietas, ne kā ierasts. Un šeit līdz jūrai jāmēro krietns gabals – apmēram pusotrs kilometrs, jo tieši tik daudz jūra izžuvusi pēdējos gados. Mūs gan aiztransportē smuks, jauns traktors sarkanā krāsā, kurš velk divas piekabes ar beņķiem – tur tad arī sakāpuši visi ceļotāji. Parādās liels uzraksts – Nāves jūra 2004. gadā, pabraucam vēl tālāk – Nāves jūra 2005. gadā un tā līdz 2007. Tā izsīkst tik acīmredzami, ka nevar vairs saprast, cik gadus vēl šis dabas brīnums uz zemes būs. 20, 10, diez vai 50 gadus … Lasīt tālāk…

« Newer Posts - Older Posts »

Kategorijas