IzraēlasPieraksti

Ostmala pie Džaffas

Lai gan pirmajā brīdī, pabraukājot pa pilsētu, varētu šķist, ka telavivieši ir varen naski dabas sargātāji, paveroties dziļāk, kaut kas šķiet tomēr ačgārni.

Uz katra ielas stūra šeit ir pa 2x2m lielam iežogotam klucim, kurā samest visas plastmasas pudeles to otrreizējai pārstrādei. Izklausās labi, un šķiet, ka arī darbojas, jo lielie drāšu kluči regulāri tukšojas un piepildās. Tātad strādā. Te ir pat vesela ekoproduktu veikalu ķēde Natural market, kas konkurē starp pirmajām vietām ar pāris citām ‘parastajām’ veikalu ķēdēm. Un tad uz nesenajām pilsētas 100 gades svinībām viens no pasākumiem bija Zemes stunda, kas gan pārvērtās tādā pašā izgaismotā vakarā kā pārējie, tikai ar mūzikas koncertu galvenajā laukumā, kura apgaismošanā, apskaņošanā izmantoja ‘labās’ enerģijas.

Taču kur tad visas šīs pūles beidzas? Beidzas tieši tur, kur tām vajadzētu sākties. Piemēram, iepērkoties tajā pašā Natural market, tā vietā, lai pajautātu, vai jums tiešām vajag plastmasas maisiņu pārsimt gramiem kaltēto ananāsu vai eko traku mazgājamajam līdzeklim, pārdevēja tos jau iestūķējusi plastmasas maisiņā, nemanot, ka klientam uz pleca jau ir auduma kuļķenīte. Bet nu šis veikals laikam nebūs lielākais grēkāzis šajā absurdajā dabas saudzēšanā. Visbriesmīgākā aina paveras lielajos supermārketos, kur vietējie pērkas milzu iepirkumu groziem un pēc tam pie kases to visu pa maziem gabaliņiem sastūķē n-tajos plastmasas maisiņos. Vienā veikalu ķēdē pat ir super plastmasas maisiņu glabātājs, kas katru maisiņu pasniedz automatizēti (!), tikmēr kādā citā veikalu ķēdē ir pa vienai meitenei katras kases galā, kas, šķiet, to vien vēlas, kā iesākt jaunu maisiņu tūkstošpaku, jo krauj gandrīz katru produktu savā maisiņā. Labi dzīvojam!