Izskatās, ka mūsu palma pamazām sāk pārvērsties par sikspārņu koloniju. Nu jau ir divi izpētes objekti, kas kājām gaisā karājas palmas zaros. Brīžiem mēģina viens otram tuvāk pielīst, brīžiem uzskrien virsū un pabiedē otru. Interesanti viņus pavērot – te guļ tikai ar vienu kāju pieāķējušies pie zara, te staipās kā traki, te viens pielido un divas reizes pēc kārtas krīt lejā, jo laikam nadziņi nepieķērās pie zara.
Mums jau jautri, bet šķiet, ka kaimiņi, sētnieks un garāmgājēji par to nepriecājas, jo fledermaušu lielā ēšana atbalsojas lejā uz ietves, kas jau tagad ir pamatīgi noķēzīta.
Laikam būs jāpievienojas kādai zooloģijas interesentu grupiņai un jādalās iespaidos. Jo kas gan būtu domājis, ka šie tik jauki un mīlīgi pēc skata.
Piedodiet, ka jau trešais ieraksts tiek veltīts šiem īpatnējiem radījumiem, bet kaut kā šķiet, ka Latvijā palma aiz loga neaugs un to neapdzīvos mazi fledermauši, kurus tā varēs papētīt 
