Ja jau par krīzi, tad par krīzi. Lai nav tik nopietni. Ja gribas sākt kārtējo bezsmaidu dienu, tad jādara tā, kā dara Jānis – pie brokastu galda kā trešo dalībnieku novieto datoru un atver tvnetu, delfus un dienu. Un tad tikai sākas – siermaize šķiet bezgaršīga, tomāts pārsālīts, bet slāpst arvien vairāk. Protams, ja ir lieliska humorizjūta un sapratne par ziņu konstruēšanu, tad šāds ikrīta rituāls mēdz izvērsties arī visai jautrs. Piemēram, kā par īpatnējo G.Repšes Interviju…
Lai arī vienīgais, par ko domāt šajā laikā ir bankas konts un taupīšana, esam sākuši piekopt citus ieradumus, lai doma par konta stāvokli nebūtu tik mokoša kā zobusāpes. Mēs ļaujamies sev ieslīgt dziļāk kultūras baudīšanas un pasaules izzināšanas okeānā. Un tad jau domas raisās citos plašumos un atveras arī kāda jauna iedvesma. Šķiet, ka latviešus (un ne tikai mūsu tautiešus, bet arī tos, kurus krīze piemeklējusi citās valstīs) jāsūta uz bibliotēkām, muzejiem, sporta laukumiem un izstādēm. Beidzot varbūt vakaros nevajag skatīties garastāvokli nositošas ziņas vai n-tos 100.-tos pantus bez pārsteigumiem un frāzēm: „mēs pie tā strādājam”; „šis jautājums ir procesā”; „”mums ir plāns”, bet paņemt rokās kādu pozitīvisma pilnu grāmatu. Kārtīgi izsmieties pašam, aizdomāties un nākamajā dienā pie brokastu galda par to pastāstīt tuvajiem un arī kolēģus darbā uzjautrināt. Šim laikam iederīga Zanei šķiet grāmata, ko lasīja kaut kad pirms gadiem desmit par Poliannu – meiteni, kas nevarēja staigāt, bet spēja atrast prieku ikkatrā sīkumā un arī skumjam notikumam bija savs labums. Un ziniet, šī terapija strādā! Ja sāc piedomāt, tad ikvienā lietā ir sava gaišā puse, un tu ne tikai to atrodi, bet atrodi arī prieku un jaukas izjūtas sev.
Un vēl speciālisti visiem krīzes laikā iesaka daudz mīlēties, jo šī nodarbošanās izstrādājot kaut kādus hormonus vai fermentus, kas liek justies daudz labāk un pārliecinātāk par sevi.
Un te pāris lietas no mūsu krīzes profilakses pasākumiem (tie iespējams valsti neglābs, bet labākai pašsajūtai gan noderēs). Turpinot blogeru aizsākto ķēdi par 7 lietām un baltaisruncis.lv lūgumu mums uzrakstīt savas, nolēmām rakstīt nevis lietas, ko jūs par mums nezināt, bet gan
7 lietas, ko Lasmaņi dara krīzes laikā un iesaka pamēģināt arī citiem:
• Lieta Nr. 1 – Esam pasākuši skatīties vecus seriālus, piemēram, Sekss un lielpilsēta, lai saprastu, kā cilvēki spēj sev čakarēt dzīvi, domājot par tik nenozīmīgām lietām.
- Kerija Bredšova: ‘Man ar Eitanu viss ir tik labi, ka nevaru saprast, kur tā VAINA slēpjas’. Un lai saprastu, ka arī skaistas amerikāņu sievietes raud, bet mums pašiem viss ir lieliskā kārtībā.
• Lieta Nr. 2 – paši taisām vakariņas un eksperimentējam pēc principa – ‘sieviete pat no cirvjakāta prot zupu uztaisīt’ jeb paskaties, kas ledusskapī un kā no tā var dabūt labas vakariņas. Labs treniņš vēl grūtākiem laikiem.
• Lieta Nr. 3 – esam papildinājuši savus krājumus ar klasiskās mūzikas šedevru listi un ierastās mūzikas listes vietā sākam saprast, ka tādi dižgari, par kuriem iepriekš nebija ne jausmas, spēj fantastiski nomierināt un uzburt jauku vakara atmosfēru (zinām, ka dažiem Dārziņa skolas beidzējiem šis varbūt ir pilnīgi nesaprotams solis, taču nekad nav par vēlu mācīties)
• Lieta Nr. 4 – Iepērkamies lētos veikalos un priecājamies, ka Filadelfijas sieru lielā veikalā, patālāk no centra ar nesakoptu apkārtni var nopirkt par 80 santīmiem lētāk, nekā centra veikalā, kas ir minūtes gājienā no mūsu dzīvokļa. Dzīve ir skaista!
• Lieta Nr. 5 – esam pieveikuši daļu no savas latvieša skumjās mentalitātes un ļaujamies pasmieties par visu – par sevi, par gārdzoši vaukšķošu suni vai Francijas jaunā Napoleona centieniem turēt pulsu uz pasaules stūres. Jā un šim punktam palīdz arī Lieta Nr. 2 – piemēram seriāls Californication, kurā vienkārši var par visu pasmieties.
• Lieta Nr.6 – Skrienam! Mēģinām sevi piespiest skriet gan lai uzsāktu laisko svētdienu, gan arī tumšā trešdienas vakarā. Un vienalga vai tās būtu 15 minūtes vai pusstunda, galvenais, nedaudz saņemties un pakustēties. Un pēcskriešanas lepnumu neviena krīze tev neatņems.
• Lieta Nr. 7 – Spēlējam Katanu, lai vismaz spēlē varētu izdzīvot latvietim tik nepieciešamās otra apskaušanas un apčakarēšanas iemaņas. Un spēlējam kopā vēl ar pāris latviešiem, kuriem šīs iemaņas ir ne mazāk tuvas. Kopā jautrāk!
Jūsu idejas?
Lieliski ieteikumi! Tā tik turpināt.
By: Anda on Februāris 27, 2009
at 15:50
katana ir vienkārši ļaunākā spēle, kāda ir izdomāta.. es viņu mierīgi nespēju uztvert..
By: Freimanis on Marts 4, 2009
at 14:51
starp citu man arī ir viens ieteikums – http://www.youtube.com/watch?v=qcaW1W_uPyo
By: Freimanis on Marts 4, 2009
at 14:54
es arii reiz zinaju vienu staastu par meiteni, kas staigaat nevareja. vinjai arii rokas nebija, notika tas viss jurmalaa, un bija baigi smiekliigi, apmeram navrocinjunavcepuminju garaa. bet neatceros – pasham taisni vai zheel.
By: harijs on Marts 6, 2009
at 16:31