Kārtējo reizi vakarā pastaigājoties pa Telavivas ielām un atgādinot viens otram, ka šobrīd jau ir decembris, bet mēs joprojām vēl neesam izņēmuši pat savas rudens jakas no skapjiem, atskārtām, ka jūtamies mazliet citādāk kā citus gadus. Šķiet, ka nedaudz nozudis tas milzīgais nogurums, kas vienmēr piemeklēja mūs garajos ziemas vakaros un tumšajos, aukstajos ziemas rītos. Kad bija tik neiespējami no rīta izkāpt no gultas un līdz galam pamosties, bet vakaros nogurums ļāva vien zvilnēt pie televizora vai kādas grāmatas. Šķiet, ka šogad esam mazliet možāki – ir daudz vieglāk no rīta pamosties un bez īpašām mokām uzsākt dienu.
Sākotnēji pat nepamanījām, ka šī ziema sajūtu ziņā ir pavisam citāda, taču, kad novembrī pie mums ciemojās Mārīte, sapratām, kur rodas šis pašsajūtas noslēpums: pavadot dienas saulē un siltumā viņa burtiski atdzīvojās. Kādu vakaru Mārīte atcerējās ‘labos’ gadus padomjlaiku bērnudārzos, kad visi bērni noģērbās, paliekot vien vienādās apakšbiksēs, un aplī soļoja apkārt “kalnu saulītei”, lai ziemas laikā uzņemtu mazumiņu saules enerģijas. Nosmējāmies par publisko D vitamīna uzņemšanas akciju, bet sapratām, ka tur arī slēpjas ierocis pret nomāktības sajūtu ziemā. Esot šeit siltumā un patiesi izjūtot saules sniegtās priekšrocības, ideja šķiet vienkārši ģeniāla.
Nesen arī kolēģis stāstīja, ka Norvēģijā, kur Saules ir vēl mazāk kā Latvijā, ir pat ieviesta īpaša valsts programma, kas atbalsta vecāka gadagājuma norvēģus iegādāties īpašumus Portugālē un Spānijā, lai tur pavadītu atvaļinājumus. Tādā veidā tiek risināta milzīgā depresijas problēma valstī. Zinātnieki jau sen esot pierādījuši, ka saules izstarotais starojums ir labvēlīgs cilvēka garīgā noguruma ārstēšanai.
Tad nu mūsu ieteikums, kā latviešiem pārvarēt kritiskos mēnešus! Ik pār’ vakarus nodoties kopīgai saules enerģijas uzlādēšanai. Ja ne kopā ar draugiem vai kaimiņiem, tad vismaz ģimenes lokā. Tieši tāpat kā pirms 20 gadiem bērnudārzā. Gan jau ka vēl pie omēm bēniņos varēs atrast vecās “kalnu saules”.
Bet domājot tālredzīgāk, iesakām nākamgad novembrī plānot atvaļinājumu ciemos pie mums 
By: Tarka on Decembris 5, 2008
at 18:13
šoreiz mana kārta oponēt – nekādu nomāktības sajūtu ziemā es vēl nekad neesmu sajutis… tieši otrādi..
By: Freimanis on Decembris 5, 2008
at 22:24
Laikam jau par to nevar pilnvērtīgi spriest, ja nav ar ko salīdzināt, kā tas ir Lasmaņiem.
By: Tarka on Decembris 6, 2008
at 02:36
Freimanis neskaitās, viņam ziemā ir hokejs!
By: Jānis on Decembris 6, 2008
at 11:17
Vai atvalinajumu pie Jums nedrikst planot drizak ka nakosa gada novembri?
By: Lasma Orlovska on Decembris 8, 2008
at 12:07
Drīzāk jau, ka varēs pieteikties arī ātrāk kā nākošā gada rudenī! Pagaidām ir tikai dažas pavasara nedēļas aizsistas, bet nu tu dod ziņu, lai varam tev izstrādāt atvaļinājuma plānu un maršrutus.
BTW mēs arī iespējams pavasarī plānojam braucienu pie tevis, it īpaši ja mārciņa joprojām turēsies tādā līmenī kā šobrīd:)
By: lasmani on Decembris 9, 2008
at 00:49
pilnīgi piekrītu,..man ir pilnīgs saules trūkums organismā..un es būtu laimīga, ja dzīvotu kādā saulainā zemē..es vnk smaidītu par to, ka ir silts un spīd saulīte
man vajadzēja piedzimt pie Vidusjūras
By: Karīna on Decembris 10, 2008
at 16:55
Toties ar saules trūkumu mēs sākam novērtēt šīs rētas saulainas dienas vēl vairāk! Kāds prieks, kad pēkšņi debesis kļūst gaiši zils, lidot gribas:-)
By: Natalja on Janvāris 13, 2009
at 19:28