Nu tad tā, saturieties! Pietiek mūs uzskatīt par muļķa tūristiem, ārzemniekiem, kas neko vairāk nejēdz, kā tikai maku atvērt! Esam iemācījušies kļūt uzstājīgāki un iesaistīties tajā spēlē, ko sauc par kaulēšanos. Vietējiem tas ir dzīvesstils un šādi mazie izaicinājumi nepieciešami katru dienu. Nu arī mums pie tā ir jāpierod.
Tā nu kādā jaukā, saulainā un ārprātīgi sutīgā otrdienā (laika ziņās rakstīts – +31 C, feels like +42 C – ņemot vērā augsto mitruma līmeni parasti tiek pierakstīta šāda piezīme), Zane viena pati devās uz Carmel market – augļu un lupatu tirdziņu, kur parasti piektdienās iepērkam augļus un dārzeņus nākošai nedēļai. Taču pa brīvdienām paspējām notiesāt visas vīnogas un tad vēl šādi tādi zaļumi pietrūka. Katrā ziņā šeit dārzeņus un augļus var iepirkt stipri lētāk kā lielveikalā.
Tā nu piestāju pie kāda vīnogu tirgotāja: jauns, melnīgsnējs puisis, parastā pelēkā t-kreklā. Paskatos, pagaršoju un jā – šīs ir labas, saldas un bez kauliņiem. Nolieku viņam priekšā divus spainīšus un dodu 20 šekeļus. Viņš man saka, nē, nē 36 šekeļi. Te nu es vairs nemāku izgrozīties savās nelielajās ivrita zināšanās un metos viņam angliski stāstīt, ka tas ir ārprātīgi dārgi (36 šekeļi ir apmēram pieci lati) un es neņemšu tās vīnogas! Viņš saka, ka tā te kilogramā tās maksā, bet nu labi, lai es dodot vēl desmit šekeļus un būsim vienojušies. Es saku, nē, kas viņš ir galīgi traks, kādi 30 šekeļi par šim vīnogām. Es pagājušajā piektdienā, tur tālāk pie cita tirgotāja nopirku tikpat daudz un vēl mazliet par 25! Lai dod manus 20 šekeļus atpakaļ un es iešu tur pirkt vīnogas! Puisis piekāpjas un saka, labi lai iet par 25 šekeļiem! Tam es piekrītu, kaut vienalga liekas, ka iepriekš nopirkām mazliet vairāk un samaksājam 25, bet nu saldas tās ogas gan ir. Puisis paņem manus 5 šekeļus un beigās nosaka: „You are beautiful”. Beautiful, ta beautiful, bet neesmu nekāda muļķe. Kļūstu jau manāmi satracināta par šitādu te nekaunību. Tas, ka ivritā boksterēju ar konkrētu akcentu un nemazi i neizskatos pēc ebrejietes, vēl nenozīmē, ka var mani tā apkrāpt. Taču saprotu, ka neesmu sevi atstājusi kaunā un esmu izcīnījusi veselus 11 šekeļus. Nodomāju, ka tas ir ļoti labi un tā turpināt.
Savukārt svētdien Jānis kaulēšanās mākslā pārsita mūsu niecīgos rekordus! Četrus simtus šekeļus nokaulēja tā, ka nemaz i nemetās! Beidzot bijām nolēmuši nopirkt kārtīgu šujmašīnu, ar ko Zanei īstenot izsapņotās kleitas un svārkus. Nonākuši līdz veikaliņam, kur Zani jau pazīst (šujmašīnas Zane nāca pētīt vairākkārt), sapratām, ka krustmātes ieteikums labāk pirkt Singer un Brother nesanāks piepildīt, jo bijām pārliecināti (ar visu paraugdemonstrējumu), ka jāpērk šujmašīna, kam dots ebreju nosaukums Sovina (it kā nozīmējot ‘kustība’). Labi, pārdomājām visu labi un kārtīgi, vai tik te tiešām nav kāda Brother markas mašīnīte, lai arī kā, tomēr tie zīmoli ļoti nosaka izvēli. Bet neko, pēc izmēģināšanas un mums šķietami labiem nosacījumiem – piecu gadu garantija un iespēja trīs mēnešu laikā samainīt pret jebkuru citu mašīnu, – mūs pārliecina. Jāpērk. Tagad tik par cenu derētu vienoties. Pajautājam, vai mums dos kādu atlaidi, ja maksāsim skaidrā? Šis ir mazs veikaliņš un skaidri redzams, ka abi pārdevēji šeit ir noteicēji, turklāt esam dzirdējuši, ka maksājot skaidrā naudā parasti var kaulēties. Uz atklātu Jāņa aicinājumu kaulēties, pārdevēja – apaļa kundze ar ļoti izteiksmīgu degunu un lielām, brūnām acīm, nosmejas. Bet lai iet, viņa saka, nosauc savu cenu. Jānis uzreiz nomet cenai 700 šekeļus. Viņa iesmējās un teica, ka laikam ar mums nebūs viegli. Mēs esot jau iepazinuši, kā tirgojas Tuvajos austrumos. Bet viņa min, ka tomēr 700 šekeļus atlaist nevarot. Nu labi, vienojamies par atlaidi 400 šekeļu apmērā.
Pēc tam gan problēmas sagādāja naudas izņemšana, kas beidzās ar to, ka bankomāts aprija Zanes bankas karti, pusstundu meklējām jaunu, jaukāku bankomātu un abi bijām slapjām mugurām. Toties 400 šekeļi tika nokaulēti!
Tomēr nobeigumā jāmin, ka šeit ar kaulēšanos nodarbojās daudz mazāk kā varētu šķist, un bieži vien pārdevēji ir nepiekāpīgi un nepiekrīt samazināt cenas.
Uj, man tā kaulēšanas māksla galīgi nepadodas. Pat zinot, kā pārmaksāju nevaru pajautāt par atlaidi…
By: Natalja on Septembris 19, 2008
at 10:35